Pirms 190 gadiem, 1825. gada 2. decembrī, Talsu apriņķa Sasmakas “Vecjunkuros” piedzima latviešu uzņēmības un darbīguma modinātājs Krišjānis Valdemārs – jaunlatviešu kustības galvenais ideologs, sabiedriski politiskais darbinieks ar uzņēmēja domu gaitu, tautas jūrskolu veidotājs kā Latvijā, tā visā Krievijas impērijā.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Gadsimtiem rūpīgi glabāts noslēpums: ko par tevi atklāj tava dzimšanas mēneša akmens

Eksperti brīdina par jaunas katastrofas tuvošanos: 90 procenti cilvēces var iet bojā

Lasīt citas ziņas

Akcentējot, ka ir latvietis, Valdemārs gan necēla nacionālo ideju augstāk par nepieciešamību celt tautas ekonomisko un materiālo stāvokli. Viņa autoritāte 19. gadsimta vidus latviešos bija ārkārtīgi liela. Ne velti 1862. gadā valsts padomnieks Šmits Krievijas iekšlietu ministram Valdemāru raksturoja tā: “Lielākajā latviešu zemnieku daļā ir pratis radīt sev tādu stāvokli, ka tie bez ierunām viņu tur par savu no valdības pilnvarotu pārstāvi un klausās tikai viņa vārdos vēl jo vairāk tādēļ, ka tas cēlies no viņu vidus.” 1925. gada 28. novembrī, dažas dienas pirms Valdemāra 100. dzimšanas dienas, Sasmakas pilsētas dome ārkārtas sēdē nolēma ierosināt pilsētas pārsaukšanu par Valdemārpili.