Pirms 160 gadiem, 1853. gada 2. septembrī, Rīgas mucinieka ģimenē dzimis vācbaltu ķīmiķis, fizikālās ķīmijas nozares iedibinātājs un vienīgais Nobela prēmijas laureāts no Latvijas teritorijas Vilhelms Ostvalds.

Lasītākie

Šāds skats vērojams ilgu laiku… Saeimas ārkārtas sēdē redzamā deputātu attieksme “izsit korķus”

Veselam

Eksperti atklāj 5 uztura bagātinātājus, kuri šoruden glābs tavu imunitāti: nē, sarakstā nav D vitamīna

Tramps sniedzis negaidītu paziņojumu par progresu kara izbeigšanā

Lasīt citas ziņas

Studējis ķīmiju Tartu universitātē, Ostvalds 19. gadsimta 80. gados izvērsa darbību Rīgas Politehnikumā kā ķīmijas profesors. Pārkrievošanas politikas vilnis, kas tajā laikā skāra Krievijas impērijas Baltijas provinces, tomēr lika viņam meklēt darbu Vācijā. 1887. gadā zinātnieks pārcēlās uz Leipcigu. Līdzās dažādiem teorētiskiem atklājumiem Ostvalds kā eksperimentējošs ķīmiķis kļuva arī par termostata, reostata, viskozimetra un mērpipetes izgudrotāju. Laikabiedri apbrīnoja viņa daudzpusību, jo ķīmiķis interesējies ne tikai par dabas zinībām, bet arī literatūru, filozofiju, nodarbojies ar mūziku, samērā labi gleznojis. Paradoksāli, ka, būdams izcils zinātnieks, Ostvalds noliedza atomu un molekulu eksistences iespēju.