Pirms 160 gadiem, 1855. gada 17. novembrī, britu ceļotājs Deivids Living­stons kļuva par pirmo eiropieti, kura acīm pavērās majestātiskais 108 metru augstais un 1,7 km platais Zambezi upes ūdenskritums uz mūsdienu Zimbabves un Zambijas robežas.

Lasītākie

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro

“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē

Kokteilis

Astrologi atklāj katras zodiaka zīmes lāstu, no kura aizbēgt ir teju neiespējami

Lasīt citas ziņas

Ceļotājs bija dzirdējis nostāstus par šo vietu un vēlējās pārbaudīt to patiesumu. Tas tika izdarīts laivā, pa Zambezi upi aizkuģojot līdz mazai saliņai pirms paša ūdenskrituma. Plaši plūstošā upe pēc augstā kritiena iespiežas šaurā aizā. Livingstons pasaulē lielākajam ūdenskritumam piešķīra karalienes Viktorijas vārdu, kamēr vietējie tokalejas cilts iezemieši šo vietu sauca par Mosioatunja jeb Dārdošie dūmi. Ūdenskrituma saceltā dārdoņa dzirdama jau iztālēm, bet ūdens šļakatu radīto migliņu var redzēt 50 km attālumā. Pasaulē patlaban apritē ir abi nosaukumi, turklāt saprotams, ka rietumnieki priekšroku dod Viktorijas ūdenskritumam, kamēr afrikāņi runā par Mosioatunju.