Pirms 160 gadiem, 1855. gada 17. novembrī, britu ceļotājs Deivids Living­stons kļuva par pirmo eiropieti, kura acīm pavērās majestātiskais 108 metru augstais un 1,7 km platais Zambezi upes ūdenskritums uz mūsdienu Zimbabves un Zambijas robežas.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Eksperti brīdina par jaunas katastrofas tuvošanos: 90 procenti cilvēces var iet bojā

Kokteilis

Noslēpumi, ko atklāj cipari: atklāj, ko par tavu raksturu un likteni stāsta dzimšanas gada pēdējais cipars

Lasīt citas ziņas

Ceļotājs bija dzirdējis nostāstus par šo vietu un vēlējās pārbaudīt to patiesumu. Tas tika izdarīts laivā, pa Zambezi upi aizkuģojot līdz mazai saliņai pirms paša ūdenskrituma. Plaši plūstošā upe pēc augstā kritiena iespiežas šaurā aizā. Livingstons pasaulē lielākajam ūdenskritumam piešķīra karalienes Viktorijas vārdu, kamēr vietējie tokalejas cilts iezemieši šo vietu sauca par Mosioatunja jeb Dārdošie dūmi. Ūdenskrituma saceltā dārdoņa dzirdama jau iztālēm, bet ūdens šļakatu radīto migliņu var redzēt 50 km attālumā. Pasaulē patlaban apritē ir abi nosaukumi, turklāt saprotams, ka rietumnieki priekšroku dod Viktorijas ūdenskritumam, kamēr afrikāņi runā par Mosioatunju.