Pirms 160 gadiem, 1856. gada 30. septembrī, Ērgļu pagasta “Meņģeļos” zemnieka ģimenē dzimis latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējs, komponists un folklorists Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs.

Lasītākie

Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 15

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kurus visbiežāk ieskauj kupls bērnu pulciņš 10

TV24

Diskriminācija Latvijā? Advokāts komentē plānotos ierobežojumus 3

Lasīt citas ziņas

Viņam pieder pirmie latviešu simfoniskie darbi, bet populārāko kora dziesmu vidū jāmin “Nevis slinkojot un pūstot” un “Lūk, roze zied”. Jurjānu Andrejs pacēla latviešu kora dziesmu un tāpat mūzikas kritiku kvalitatīvi augstākā līmenī; nodibināja slaveno brāļu Jurjānu mežragu kvartetu. Viņš ir pirmais ievērojamākais latviešu mūzikas folklorists, savācot ap 3000 tautas melodiju un apkopojot tās sešu burtnīcu “Latvju tautas mūzikas materiālos”. Kaut sabiedrībā atzīts profesionālis, Jurjāns pastāvīgu darbu dzimtenē neatrada. Pēc Pēterburgas konservatorijas beigšanas no 1882. līdz pat 1920. gadam viņš dzīvoja un strādāja Harkovā, pelnot maizi kā pedagogs, diriģents, ērģelnieks un mežradznieks.