1858. gada 8. decembrī. Dzimis “Bagāto radu” autors 0
Pirms 160 gadiem Lizuma pagasta Kalaņģos dziļi reliģioza skolotāja un reizē lauksaimnieka ģimenē piedzima pirmais latviešu reālistiskā stāsta meistars, rakstnieks un valodnieks Apsīšu Jēkabs (izmantoja arī pseidonīmu “Jāņzemnieks”), īstajā vārdā Jānis Jaunzemis.
Laikabiedri apgalvoja, ka viņš bijis “īsti latvisku cilvēku nepārspējams tēlotājs”. Savā literārajā darbībā Apsīšu Jēkabs pievērsās zemnieku dzīves aprakstiem, izmantodams jau bērnības dienās iegūto paradumu vērot cilvēkus un viņu uzvedību darbā, baznīcā, krogā.
Kad 19. gadsimta 80. gados literāts sāka publicēties mēnešrakstā “Austrums”, viņš visai ātri kļuva par latviešu publikā iecienītāko autoru. Labākie Apsīšu Jēkaba stāsti ir “Pie pagasta tiesas”, “Bagāti radi”, “Svešos ļaudīs”, “Laimes spoks”, “Krusttēvs Ādams”, tēlojumu sērija “Iz tautas bilžu galerijas”.
Tulkojis arī Hansa Kristiana Andersena pasakas, par ko izpelnījās uzslavas labās valodas dēļ.
Kā rakstnieks Apsīšu Jēkabs bija konservatīvs, izmantoja sižetos paralēles ar Bībeli, apjūsmoja dabu. Tādā garā viņš lūkoja audzināt arī savu lasītāju “ar laiku, arvienu mazāk piegriezdams vērību formai, stilam, bet arvienu lielāku svaru likdams uz ideju, par kuru lasītājus gribēja iesildīt”, pieminot rakstnieku, 1929. gadā atzīmēja “Latvis”.
