Pirms 150 gadiem, 1865. gada 16. martā, Jelgavas apriņķa Zaļenieku saimnieka ģimenē piedzima Elza Rozenberga, nākamā Raiņa mūza Aspazija un ievērojamākā no latviešu dzejniecēm; ietekmīga 20. gadsimta sākuma sabiedriskās domas veidošanā.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Dumpīgā meitene sāka rakstīt dzeju jau 14 gadu vecumā, bet plašāku atzinību ieguva 1894. gadā, pateicoties sieviešu tiesību aizstāvībai veltītajai lugai “Zaudētās tiesības”. Divus gadus vēlāk, kad bija jau uzrakstīta arī luga “Vaidelote”, kāds kritiķis ar segvārdu “-dr-dr” mēnešrakstā “Austrums” atzīmēja, ka jaunajai dzejniecei piemītot īpatna pieeja – parasti jaunie rakstnieki vispirms koncentrējoties savās idejās uz kaut ko konkrētu, bet pēc tam, ar pieredzi, sākot raudzīties uz lietām plašāk. Aspazijai turpretim viss notiekot otrādi – sākumā “labs daudzums ideju”, bet tad palikšana tikai pie vienas. Aspazijai tās lielā mērā bija sieviešu tiesības sabiedrībā, par kurām viņa aktīvi cīnījās.