Pirms 150 gadiem, 1865. gada 5. februārī, dinastiskā vācbaltu luterāņu mācītāju ģimenē Sanktpēterburgā piedzima nākamais Nītaures draudzes mācītājs Karls Šillings.

Lasītākie

Uzzini, kura suņu šķirne atbilst tavam dzimšanas datumam – rezultāts pārsteidz daudzus

Kokteilis

Agrāk viņas uzskatītu par raganām: 3 zodiaka zīmju sievietes, kas gandrīz nemaz nenoveco

Kremlī aug panika: augsta līmeņa amatpersona atzīst, ka valsts ir tuvu pilsoņu karam

Lasīt citas ziņas

Traģiskā likteņa dēļ Šillingu pieskaita luterāņu mācītājiem mocekļiem. Viņa vārdu 20. gadsimtā labi zināja vācbaltu sabiedrībā, taču ne latvieši. Šillings kalpoja Nī­taures draudzē kopš 1891. gada. 1905. gada jūnija sākumā arī viņu skāra tolaik populārās baznīcu demonstrācijas, kad sociāldemokrātiski noskaņoti latviešu jaunieši traucēja dievkalpojumiem, izmantoja baznīcas mītiņošanai. Jau martā mācītājs saņēma revolucionāru nāves draudus ar pieprasījumu atteikties no ienākumiem, ko tam nesa draudze. Draudi turpinājās, bet Šillings publiski neslēpa negatīvo attieksmi pret revolucionāriem. 1905. gada 9. septembrī viņu nošāva paša mācītājmājā. Tādējādi Šillings kļuva par pirmo to piecu mācītāju skaitā, kas tika nogalināti 1905./1906. gada revolūcijas notikumu gaitā Latvijas laukos.