Pirms 150 gadiem, 1865. gada 7. oktobrī, vāc­baltu tirgotāja ģimenē Rīgā piedzima jurists un zinātnieks, viens no  Civillikuma un citu pirmskara Latvijas likumu izstrādātājiem Augusts Lēbers.

Lasītākie

Kokteilis

Skorpionam, protams, – melnā! Kāda ir katras zodiaka zīmes “spēka krāsa”?

“Gaisma izdzisīs, kā tas notika Spānijā!” Nosauktas trīs valstis – iespējamie Krievijas kodoltriecienu mērķi

Baltkrievija pēkšņi paziņo par krasām izmaiņām septembrī plānotajās militārajās mācībās ar Krieviju 13

Lasīt citas ziņas

Profesors Lēbers devis lielu ieguldījumu gan LU darbā, gan Latvijas Republikas tiesvedības prakses izstrādē; bija tiesībnieka un Latvijas neatkarības idejas uzturētāja ārzemēs Dītriha Andreja Lēbera tēvs. A. Lēbers, kaut arī vācietis, kā jurists nemainīgi baudīja cieņu 30. gadu Latvijā, jo bija nostājies neatkarīgās Latvijas valsts pusē jau 1918. gada 19. decembrī, kad Kārļa Ulmaņa vadītā pagaidu valdība viņu uzaicināja izveidot jaunās valsts augstāko tiesu – Senātu. “Juristu starpā Lēbers ieguvis vispārēju cieņu ne vien ar savām izcilus zināšanām, bet arī cēlām rakstura īpašībām,” viņa 70. dzimšanas dienā atzīmēja avīzes. 1939. gadā tiesībnieks, kā gandrīz visi viņa tautieši Latvijā, repatriējās uz Vāciju.