Pirms 150 gadiem, 1866. gada 19. februārī, stājās spēkā Krievijas impērijas Baltijas provinču pagastu pašvaldību likums, kas muižu pagastu sistēmu aizvietoja ar pašu zemnieku veidotām pagastu pašvaldībām un nošķīra administratīvo no tiesu varas.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā

Lasīt citas ziņas

Pagasts kā administratīvi teritoriāla vienība Latvijā pastāvēja līdz 1949. gadam, padomju okupācijas laikā tika nomainīts ar ciemu padomēm un 1990. gadā atjaunots. Pagasta būtība dažādos laikos atšķīrās, taču 1866. gada variantā pagasta pašvaldības vēlēšanās drīkstēja piedalīties tikai saimnieki un māju nomnieki, kamēr kalpi un citi nemantīgie sūtīja delegātu no katriem 10 vīriem. Pagasta vecākais, viņa vietnieki un pagasta tiesas priekšsēdētājs varēja nākt tikai no saimnieku vidus. Arī pagasta deputātu pulkā pusei vajadzēja būt saimniekiem. Uz pagasta pleciem gūlās nodokļu savākšana, ceļu labošana, nespējnieku aprūpe, pagasta skolas skolotāja izraudzīšana. Vēsturnieku ieskatā 1866. gada likums sašķēla latviešu sabiedrību, jo radīja plaisu starp saimniekiem un pārējiem pagasta ļaudīm.