Pirms 150 gadiem, 1866. gada 19. februārī, stājās spēkā Krievijas impērijas Baltijas provinču pagastu pašvaldību likums, kas muižu pagastu sistēmu aizvietoja ar pašu zemnieku veidotām pagastu pašvaldībām un nošķīra administratīvo no tiesu varas.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Gadsimtiem rūpīgi glabāts noslēpums: ko par tevi atklāj tava dzimšanas mēneša akmens

Kokteilis

Noslēpumi, ko atklāj cipari: atklāj, ko par tavu raksturu un likteni stāsta dzimšanas gada pēdējais cipars

Lasīt citas ziņas

Pagasts kā administratīvi teritoriāla vienība Latvijā pastāvēja līdz 1949. gadam, padomju okupācijas laikā tika nomainīts ar ciemu padomēm un 1990. gadā atjaunots. Pagasta būtība dažādos laikos atšķīrās, taču 1866. gada variantā pagasta pašvaldības vēlēšanās drīkstēja piedalīties tikai saimnieki un māju nomnieki, kamēr kalpi un citi nemantīgie sūtīja delegātu no katriem 10 vīriem. Pagasta vecākais, viņa vietnieki un pagasta tiesas priekšsēdētājs varēja nākt tikai no saimnieku vidus. Arī pagasta deputātu pulkā pusei vajadzēja būt saimniekiem. Uz pagasta pleciem gūlās nodokļu savākšana, ceļu labošana, nespējnieku aprūpe, pagasta skolas skolotāja izraudzīšana. Vēsturnieku ieskatā 1866. gada likums sašķēla latviešu sabiedrību, jo radīja plaisu starp saimniekiem un pārējiem pagasta ļaudīm.