Pirms 150 gadiem, 1866. gada 19. februārī, stājās spēkā Krievijas impērijas Baltijas provinču pagastu pašvaldību likums, kas muižu pagastu sistēmu aizvietoja ar pašu zemnieku veidotām pagastu pašvaldībām un nošķīra administratīvo no tiesu varas.

Lasītākie

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?

Kokteilis

VIDEO. “Tā ir Rita? Ko tu stāsti!” Lauris Reiniks nosauc attiecību eksperti Ritu Lasmani par bezpajumtnieci

Lasīt citas ziņas

Pagasts kā administratīvi teritoriāla vienība Latvijā pastāvēja līdz 1949. gadam, padomju okupācijas laikā tika nomainīts ar ciemu padomēm un 1990. gadā atjaunots. Pagasta būtība dažādos laikos atšķīrās, taču 1866. gada variantā pagasta pašvaldības vēlēšanās drīkstēja piedalīties tikai saimnieki un māju nomnieki, kamēr kalpi un citi nemantīgie sūtīja delegātu no katriem 10 vīriem. Pagasta vecākais, viņa vietnieki un pagasta tiesas priekšsēdētājs varēja nākt tikai no saimnieku vidus. Arī pagasta deputātu pulkā pusei vajadzēja būt saimniekiem. Uz pagasta pleciem gūlās nodokļu savākšana, ceļu labošana, nespējnieku aprūpe, pagasta skolas skolotāja izraudzīšana. Vēsturnieku ieskatā 1866. gada likums sašķēla latviešu sabiedrību, jo radīja plaisu starp saimniekiem un pārējiem pagasta ļaudīm.