Pirms 150 gadiem, 1866. gada 22. februārī, Ērgļu pagasta zemnieka ģimenē piedzima  diriģents, pedagogs, mūziķis un komponists, slaveno mežradznieku Andreja un Jura Jurjāna brālis Pāvuls Jurjāns.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā

Lasīt citas ziņas

Viņu uzskata arī par operas žanra ieviesēju latviešu kultūras dzīvē, jo Pāvuls Jurjāns 1912. gadā nodibināja privāto “Latviešu operu”, kurā uzaicināja tā brīža pazīstamākos dziedātājus un orķestra mūziķus. Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, “Latviešu opera” darbību beidza, bet 1919. gadā dibinātā Latvijas Nacionālā opera jau ir pavisam cita, valsts balstīta iestāde. Jaunākais no brāļiem Jurjāniem savā muzikālajā darbībā demonstrēja lielu daudzpusību, tostarp 1910. gadā bija 5. vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents un atstāja pēc sevis ap 100 tautasdziesmu apdaru koriem, kā arī oriģināldarbus. Negatīvi vērtējamas ir Pāvula Jurjāna intrigas pret Emīlu Dārziņu un nepamatotās apsūdzības plaģiātismā, kas galu galā sagrāva Dārziņa dzīvi. Šī epizode tiek saukta par “melnāko lappusi latviešu mūzikas vēsturē”.