1867. gada 18. maijā. 0
Dzimis latviešu pašapziņas modinātājs V. Olavs
Pirms 150 gadiem Bauskas apkaimes lauksaimnieka ģimenē dzimis viens no izcilākajiem 19./20. gadsimtu mijas latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem, mācītājs, publicists un latviešu liberālās pilsonības līderis Vilis Olavs, dzimis Plute. Viņa nopelnos ir pirmās sieviešu komercskolas dibināšana Rīgā, Rīgas Latviešu biedrības zinību komisijas vadīšana, kā arī palīdzība latviešu bēgļiem Pirmā pasaules kara gados. Olavs pieminams kā viens no tiem, kas 1896. gadā Rīgā sarīkoja lielu publikas atsaucību guvušo Pirmo latviešu etnogrāfisko izstādi. Izstāde pirmo reizi mēģināja parādīt, kas ir latvieši un latviešu kultūra, no kurienes tā nāk un kurp dodas. Par savu misiju Olavs cita starpā uzskatīja latviešu pašapziņas celšanu. 19. gadsimta beigās tas bija īpaši aktuāli. “Katrs kaunīgs latvietis, kas atklāti sāk atzīt savu tautību, pastrādājis likumīgu darbu, kura vērtība ir lielāka par visām citām tikumīgām vērtībām. (..) Visu var piedot, tikai tautiskās apziņas trūkumu nē,” viņš tolaik rakstīja. Viens no veidiem, viņaprāt, bija savas tautas senvēstures izzināšana, kamdēļ 1892. gadā tapa sabiedrībā populārā “Latvju tautas vēsture līdz 12. gadsimta beigām” un vēl citi Livonijas un dzimtbūšanas laikiem veltītie apcerējumi.
