1870. gada 29. jūlijā. “Skaidras ziņas lasītājiem” 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 150 gadiem “Latviešu Avīzes” par drukātās preses lietderību: “Londonē izlaiž vislielākās avīzes, ko sauc par “Times” (“Laiku”). Mūsu “Latviešu Avīzēm” ir ik nedēļas viens bogens (brošējums. – Red.) un ar pielikumiem pusotra bogena, bet no šīm avīzēm iznāk katru dienu daudz bogenu, kas pie viena paša avīžu nummura pieder.
Viens pats avīžu nummurs ir tik liels kā labi prāva grāmata. Bet ir arī teicamas avīzes, bez kurām mācīti vīri, bagātie kaufmaņi, augstie lielmaņi, turīgie zemeskopēji, sapratīgi amatnieki un daudzi citi nebūt nevar iztikt. Par ko tik vien vēlās, par to var dabūt šinīs avīzēs lasīt: par kara un miera ziņām, par skunstes darbiem un jaunām izgudrošanām, par andeli un zemeskopšanām un tā joprojām.
Dienu no dienas var tur lasīt rakstus par politikas svarīgām lietām. Avīžu apgādātājiem ir pie tam daudz mācītu vīru un daudz gudru galviņu par palīgiem.
Tie prot ar veiklu spalvu un ar sapratīgiem rakstiem lasītājiem dažas lietas jo gaiši priekšā celt, tā ka īsti luste ir tādus rakstus lasīt. Rakstītāji priekš šīm milzu avīzēm ir gandrīz visās pasaules malās. Ja tik kur kādas vērā liekamas lietas notiek, tad īpašus rakstītājus uz turieni sūta, lai par šo lietu avīžu lasītājiem skaidras ziņas dotu. Ir arī šīm avīzēm kādi 5–6 stenogrāfi (ātri rakstītāji), kas parlamentā un tiesas spriešanās visas runas vārdu pēc vārda uzraksta un tad šīm avīzēm priekš drukāšanas piesūta.
Katrā avīžu numurā ir kādas 8–6 puses ar sludināšanām pilnas. Vienreiz bija šinīs avīzēs 2350 sludināšanas. Bet ar šīm sludināšanām arī aplam liela nauda ienāk. Avīžu apgādātājiem ir drukas namā īpaši lieli kambari, kur tie katru rakstu gruntīgi pārlūko. Bez tam vēl 24 pārlūkotāji, kas ar spožām acīm smalki jo smalki skatās, vai drukātājiem nebūs kādā vietā misējies.”
