Pirms 140 gadiem, 1873. gada 22. februārī, Kauguru pagasta Mičkēnos piedzima latviešu literārās valodas un rakstības izkopējs, pasaulslavenais baltu valodu pētnieks Jānis Endzelīns (1873 – 1961).

Lasītākie

Veselam

6 pārtikas produkti, kas “pa taisno” uzaudzē punčuku

Mājas

Šie suņi mirst samērā jauni – šķirnes ar īsāko dzīves ilgumu

Tramps ir pārliecināts, ka karā uzvarēs Krievija? Par to liecina daži izteikumi

Lasīt citas ziņas

Padomju laikā uzsvēra, ka Endzelīns bijis pirmais Ļeņina prēmijas laureāts Latvijas PSR, bet 1933. gadā, sveicot Endzelīnu 60 gadu jubilejā, “Jaunākās Ziņas” rakstīja: “Pēc viņa gramatikas jaunatne mācās iestāšanās pārbaudījumiem universitātē, pēc viņa izdotajām “Dažādām valodas kļūdām” mūsu inteliģence cenšas atsvabināt latvju valodu no svešu valodu lielās ietekmes, pēc viņa nodibinātas un apstiprinātas pareizrakstības visi cenšas rakstīt.” Jāatzīmē, ka savas valodnieka karjeras svarīgākos darbus viņš vispirms sarakstīja vāciski. Tie bija “Lettisches Lesebuch” un “Lettische Grammatik” – abi iznāca 1922. gadā Vācijā. 30. gados uzsvēra, ka valodnieks “atdevis” latviešiem kuršus, atzīdams tos par baltiem, kaut agrāk kurši pieskaitīti somugriem.