Pirms 140 gadiem, 1873. gada 26. jūnijā, ieskandinot Pirmos vispārējos latviešu Dziesmu svētkus, kas ilga līdz 29. jūnijam, Rīgas Latviešu biedrības zālē Dziesmu svētku ievadījuma svinīgajā aktā pirmo reizi tika dziedāta Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!” – vēlākā neatkarīgās Latvijas valsts himna.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Tā laika presē par pirmo Dziesmu svētku dienu rakstīja: ”Lieli ļaužu bari stāvēja biedrības nama ārpusē, gaidīdami, kas notiks. Te, raug, no Dinaburgas stacijas sāk liels ļaužu pūlis kā birtin birt. Kārtības vīri pa priekšu, tad dziedātāji, karogiem plīvojot. Apklusa visa tērzēšana. Ikviens ar godbijāšanu skatījās uz tiem nopietniem vaigiem.” Pirmajos Dziesmu svētkos tika iedibinātas tradīcijas un kārtība, kas pastāv līdz pat mūsdienām: svētku gājiens, karogi, virsdiriģentu institūts, diriģentu zižļi, kopkora koncerts, koru kari, Dziesmu svētku dalībnieku nozīmītes, svētku blakus sarīkojumi, goda mielasti un balles.