Pirms 140 gadiem, 1875. gada 9. jūlijā, sākās Hercegovinas sacelšanās: Bosnijā–Hercegovinā dzīvojošo serbu vēršanās pret Osmaņu impēriju, kuras sastāvā tie atradās.

Lasītākie

Veselam

11 lietas, ko ievērot ikdienā, lai par 50% samazinātu risku saslimt ar vēzi

“Tos nevar nepamanīt!” Krievijas televīzija ziņo, ka helikopters, kurā atradies Putins, nonācis Ukrainas dronu uzbrukuma epicentrā

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Lasīt citas ziņas

Sākotnēji tas šķita vietēja rakstura dumpis, taču tam izrādījās ļoti tālejošas sekas visā Balkānu reģionā. Sacelšanos gatavoja aptuveni gadu, tomēr sāka ar neplānotu turku vienības un bruņotu serbu zemnieku sadursmi kalnos. Nemieri pārsviedās arī uz Bosniju, savukārt nemierniekiem militāru palīdzību sniedza Melnkalne un Serbija, bet līdzi juta visa kristīgā Eiropa. Turpmākajos gados Turcija sāka karot kā ar Melnkalni, tā Serbiju, un sacelšanās sākās arī turku kontrolētajā Bulgārijā. Konflikta tālākā attīstība izraisīja Krievijas–Turcijas karu (1877 – 1878). Tas noslēdzās ar Eiropas lielvaru iejaukšanos un Berlīnes kongresu, kura rezultāts bija oficiāla Melnkalnes un Serbijas neatkarības atzīšana, kamēr Bosnija un Hercegovina nonāca Austroungārijas okupācijā, kaut juridiski vēl skaitījās turku valdījums.