1879. gada 12. augustā. Dzimis latviešu bērnu literatūras aizsācējs 0
Pirms 140 gadiem Aronas pagastā pie Madonas piedzima literāts, tulkotājs un pedagogs Jūlijs Dievkociņš – viens no pirmajiem latviešu rakstniekiem, kas pievērsās tieši bērnu un jaunatnes literatūrai, būdams pārliecināts, ka lasīšanā un zinātnē ļoti svarīgi ieinteresēt jau bērnībā.
“Taisni bērni ir tie, kurus jāsāk radināt pie īstas mākslas literatūras. Ja bērns neieinteresēsies par zinātni un mākslu, tad neieinteresēsies par to arī jaunība, padzīvojušie, visa tauta,” viņš izteicies 1903. gadā. Starpkaru Latvijas publicists un politiķis, viņa Bērzaunes skolasbiedrs Oto Nonācs vēlāk atcerējās, ka Jūlijs bijis visuzcītīgākais no skolēniem, bet tajā pašā laikā “ar lielu pārgalvības un drošības garu”.
Beidzis Valkas skolotāju semināru, Dievkociņš paralēli skolotāja darbam sāka nodarboties ar dzejošanu, darbus 1898. gadā sūtot izdevumiem “Dienas Lapa”, “Baltijas Vēstnesis” un citiem. Viņa dzeja ir romantiska, ar vientulības motīviem. Gadsimtu mijā iznāk stāstu krājumu sērija bērniem “Mazi stāstiņi maniem mazajiem draugiem”, “Bērnu pasaule”, “Rīta miglas tēli”.
No 1903. gada Dievkociņš sāka vadīt žurnāla “Jaunības Draugs” bērnu nodaļu; mudināja šai auditorijai rakstīt arī citus autorus. Sākoties 1905. gada revolūcijas notikumiem, Lielzalves skolas skolotājs iesaistījās vietējās rīcības komitejas darbā.
Šā iemesla dēļ 1906. gada janvārī viņu arestēja soda ekspedīcija un 21. janvārī nošāva mežā pie Biržu pagasta mežsarga mājām. Jūlija Dievkociņa vienīgais dzejoļu krājums “Ugunsziedi” iznāca 1907. gadā jau pēc autora nāves.
