Pulkvedis, kas ticēja Latvijai! Pirms 140 gadiem piedzima Oskars Kalpaks 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem Meirānu pagasta Liepsalās zemnieka ģimenē piedzima pirmais neatkarīgās Latvijas bruņoto vienību komandieris, pulkvedis Oskars Kalpaks. Latvijas valstiskuma sākuma gados viņa uzvārdu gan rakstīja kā “Kolpaks”.
Kā daudzi tā laika latviešu jaunekļi, arī Oskars Kalpaks 20. gadsimta sākumā brīvprātīgi izvēlējās karjeru Krievijas impērijas armijā – karaskola zemnieka dēlam nozīmēja iespēju iegūt labu izglītību un sākt kāpienu augšup sociālajā stāvoklī. Pirmo pasaules karu Kalpaks sāka kā ložmetēju vada komandieris krievu–austriešu frontē Galīcijā, bet beidza kā pulka komandieris apakšpulkveža pakāpē.
Viņš nebija dienējis latviešu strēlnieku pulkos, kaut vairākkārt to lūdza. Dzimtenē pieredzējušais karavīrs atgriezās 1918. gada rudenī un pēc 18. novembra stājās Kārļa Ulmaņa pagaidu valdības rīcībā kā pulkvedis – leitnants.
Latviešu karaspēka vienību komandiera statusā Kalpaks nepaguva gūt kādas ievērības cienīgas militāras uzvaras, jo drīz, 1919. gada 6. martā, krita kļūmīgajā kalpakiešu kaujā ar tā brīža sabiedrotajiem vācu landesvēristiem pie Airītēm uz Skrundas ceļa.
Vēsturnieku vērtējumā, viņa lielākais nopelns, kas pelnījis apbrīnu, ir tas, ka 1918. gada nogalē, kad daudzi agrākie cara armijas latviešu virsnieki un pat daļa jaunās valsts ministru izmantoja jebkādus ieganstus, lai aizbrauktu kaut kur tālāk no zemes, kuru tūlīt, tūlīt pilnībā draudēja ieņemt lielinieki, Kalpaks uzņēmās pagaidu valdībai uzticīgo dažu simtu vīru komandēšanu.
Viņš ticēja Latvijas idejai, kaut varēja šķist, ka jaundibinātās valsts sagrūšana ir dažu nedēļu, varbūt dienu jautājums. A
r saviem vīriem Kalpaks 1918./1919. gada mijā atkāpās no haosa pārņemtās Rīgas uz Liepāju. Janvārī – februārī viņa komandētais 1. atsevišķais latviešu bataljons iesaistījās pirmajās aizsardzības kaujās Kurzemē, tostarp 1919. gada 16. janvārī izcīnīja Lielauces kauju – pirmo lielāko kalpakiešu sadursmi ar pretinieku, kas turklāt beidzās ar uzvaru.
