Pirms 130 gadiem, 1883. gada 11. jūlijā, Rejmīres pilsētiņā Zviedrijā piedzima anatoms, antropologs un ārsts Gastons Bakmanis – zviedrs, kurš licis pamatus ne tikai Latvijas antropoloģijas zinātnei, bet augstākajai medicīniskajai izglītībai Latvijā vispār.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Upsalas universitātes absolvents un Stokholmas antropoloģijas un etnogrāfijas muzeja līdzstrādnieks savu pirmo lekciju anatomijā Latvijas Augstskolas (LU) medicīnas studentiem nolasīja 1920. gada 2. februārī. To uzskata par vēsturisku mirkli. Stāsta, ka, dodamies darbā uz Rīgu, jaunais anatomijas un histoloģijas profesors paņēmis kā uzskates līdzekļus studentiem četrus tūkstošus kaulu, bet pēc pusotra gada tie visi bija pazuduši – studenti tos bija nočiepuši mācību nolūkos. Bakmanis izveidoja un vadīja LU Medicīnas fakultātes Anatomijas un histoloģijas institūtu, kā arī 1925. gadā nodibināja Latvijas Bioloģijas biedrību. Minētajā gadā viņš atgriezās dzimtenē, tomēr arī Zviedrijā turpināja pētīt latviešu antropometriju; publicēja tai veltītus rakstus. Piemēram, par latviešu acu krāsu.