1884. gada 28. oktobrī 1
Pirms 130 gadiem, 1884. gada 28. oktobrī, Rīgas centrā Esplanādes (toreiz to mēdza saukt arī par Marsa laukumu) malā iesvētīja Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli. Vācbaltu arhitekta Roberta Pflūga projektēto katedrāli cēla pēc Rīgas ģenerālgubernatora kņaza Bagrationa ierosmes ar Krievijas centrālās varas atbalstu.
Kaut varenā būve tika attaisnota ar pareizticīgo skaita pieaugumu un to, ka Pētera–Pāvila baznīcā Citadelē kļūst par šauru, neapšaubāmi tas bija ne tikai ticības, bet arī politisks solis, kas iezīmēja reģionu kā ”vienotas un pareizticīgas” Krievijas sastāvdaļu. Pavēli katedrāles celšanai 1875. gadā deva cars Aleksandrs II. Viņš tai dāvāja arī zvanus. Gauži līdzīgi dievnami 19. gadsimta beigās tāpat tapa Liepājā un Tallinā. Uz baznīcas iesvētīšanu Rīgā ieradās daudz impērijas pareizticīgās garīdzniecības prominenču un goda viesu no Sanktpēterburgas. Pašu iesvētīšanu izdarīja Kijevas un Galīcijas metropolīts Platons.
