Pirms 130 gadiem, 1884. gada 30. aprīļa rītā, pie Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas Rīgā notika vācu un latviešu skolēnu ielu kautiņš, kas etniskā rakstura un traģiskā iznākuma dēļ ilgi palika rīdzinieku atmiņā.

Lasītākie

Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna

Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ 22

Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80

Lasīt citas ziņas

Kā tolaik rakstīja avīzēs, anonīmu aicinājumu ”tikties” bija saņēmuši vairāki Rīgas ģimnāziju un reālskolas augstāko klašu audzēkņi. Pēc neilgas gaidīšanas ieradās arī nūjām un pātagām bruņots vācu skolēnu bariņš no Rīgas pilsētas ģimnāzijas. Vācieši latviešiem uzsauca, ko ”kušas” (vācu latviešiem dotā tā laika palama) te meklējot. Asā vārdu pārmaiņa pārauga nūju un spieķu cilāšanā, turklāt latvieša Kārkliņa spieķis trāpīja vācu barona Rautenfelda dēlam pa deniņiem tā, ka pēdējais nokrita uz ielas miris. Izsauktā policija noskaidroja, ka ”tikšanās” bijusi vācu skolnieku iecerēts aprīļa pēdējās dienas ”joks” latviešiem. Tiesa lēma, ka Kārkliņš slepkavību izdarījis neapzināti, aizstāvoties. Puisim piesprieda ”baznīcas sodu”. Cietumā viņam bija jāpavada tikai trīs dienas.