Pirms 130 gadiem, 1884. gada 30. aprīļa rītā, pie Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas Rīgā notika vācu un latviešu skolēnu ielu kautiņš, kas etniskā rakstura un traģiskā iznākuma dēļ ilgi palika rīdzinieku atmiņā.

Lasītākie

Kokteilis

Kādai automašīnai tev vajadzētu piederēt saskaņā ar zodiaka zīmi – Aunam

Ir pazīmes, kas par to liecina: analītiķi atklāj, kam patiesībā gatavojas Krievija, un kāpēc tā ievelk sarunu procesu

TV24

“Ja mēs šo maču neizvilksim, tad viss ir beidzies mums un bērniem…” Rostovskis dalās pārdomās par kara draudiem no Krievijas puses

Lasīt citas ziņas

Kā tolaik rakstīja avīzēs, anonīmu aicinājumu ”tikties” bija saņēmuši vairāki Rīgas ģimnāziju un reālskolas augstāko klašu audzēkņi. Pēc neilgas gaidīšanas ieradās arī nūjām un pātagām bruņots vācu skolēnu bariņš no Rīgas pilsētas ģimnāzijas. Vācieši latviešiem uzsauca, ko ”kušas” (vācu latviešiem dotā tā laika palama) te meklējot. Asā vārdu pārmaiņa pārauga nūju un spieķu cilāšanā, turklāt latvieša Kārkliņa spieķis trāpīja vācu barona Rautenfelda dēlam pa deniņiem tā, ka pēdējais nokrita uz ielas miris. Izsauktā policija noskaidroja, ka ”tikšanās” bijusi vācu skolnieku iecerēts aprīļa pēdējās dienas ”joks” latviešiem. Tiesa lēma, ka Kārkliņš slepkavību izdarījis neapzināti, aizstāvoties. Puisim piesprieda ”baznīcas sodu”. Cietumā viņam bija jāpavada tikai trīs dienas.