Pirms 130 gadiem, 1885. gada 22. septembrī, Stokholmā dzimis ievērojamākais 20. gadsimta zviedru arhitekts ar pasaules nozīmi Gunnars Asplunds (1885 – 1940) – viens no skandināvu modernisma un funkcionālisma pamatlicējiem, kura darbi iedvesmoja 30. gadu latviešu arhitektus.

Lasītākie

Kļūdas, kas var maksāt ļoti dārgi! 14 lietas, ko nekad nedarīt, ja dzīvo viens

Kokteilis

Katram dzīvokļa vai mājas numuram līdzi nāk sava aura un “liktenis”. Noskaidro savējo!

VIDEO. Šausmu brīdis trasē: 19 gadus vecs olimpiskais favorīts paliek nekustīgs pēc smaga kritiena

Lasīt citas ziņas

Lielā daļā Latvijā tolaik tapušo sabiedrisko, valsts aparāta ēku, skolu, arī savrupmāju bija spēcīga funkcionālisma stila ietekme. Tas bija iepaticies gan arhitektiem, tostarp profesoram Paulam Kundziņam, gan Kārlim Ulmanim. Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona valstu arhitekti centās atdarināt, ko bija redzējuši arhitektūras un interjera attīstībā nozīmīgajā 1930. gada Stokholmas izstādē. Askētiskie, taču cilvēkam draudzīgie un elegantie izstādes paviljoni un citas ēkas lielākoties bija Asplunda idejas. Par to daudz rakstīja Latvijas presē. Zviedrijā pēc 1930. gada funkcionālisms kļuva par vadošo stilu. To uzskata par sākumu modernisma uzvaras gājieniem – tam, ko saprot ar jēdzienu “zviedru funkcionālisms”.