Pirms 130 gadiem, 1885. gada 27. februārī, vācu politiķis un ceļotājs Karls Peters saņēma Vācijas ķeizara Vilhelma I pilnvarojumu panākt, lai Zanzibāras (mūsdienās Tanzānija) sultāns noslēgtu ar Vāciju “aizsardzības” vienošanos, tas ir, nodotu vācu pārziņā vairākas teritorijas.

Lasītākie

Kokteilis

Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 cipariem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro 15

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 133

“Vibrēja durvis un logi…” Iedzīvotāji ziņo, ka vietām Latvijā novērojuši kaut ko līdzīgu zemestrīcei

Lasīt citas ziņas

Tas bija sākums Vācijas ķeizarvalsts mēģinājumiem kļūt arī par koloniālo varu un līdzināties tādām koloniālām lielvarām kā Anglija un Francija, kuru rokās jau sen atradās plašas zemes – kā Āfrikā, tā Āzijā. Vācijai izdevās iegūt kolonijas mūsdienu Tanzānijas, Namībijas, Kamerūnas, Togo teritorijās, kā arī Okeānijas salās, taču vācu koloniālās impērijas mūžs bija īss – visus valdījumus tā neatgriezeniski zaudēja Pirmā pasaules kara pirmajos gados. Interesants fakts: kad 1918. gadā vācbaltu muižniecība kala plānus par Livonijas kā hercogistes atjaunošanu, viens no vīriem, kam piedāvāja troni, bija agrākais Vācijas kolonijas Togo gubernators Ādolfs Frīdrihs.