Pirms 130 gadiem, 1886. gada 7. oktobrī, Lubānas pagasta sīkzemnieka ģimenē piedzima nu jau likvidētās Latvijas cukura rūpniecības un cukurfabriku celtniecības organizētājs Jānis Laže.

Lasītākie

Kokteilis

“Tev nevajadzēja precēt to Hosamu!” un “Satetovējusi pati nezin ko” – Lindas Mūrnieces lauku dzīves ainiņas

6 mēnešus vecs zīdainis iet bojā, jo 19 gadus vecā māte pieļauj liktenīgu kļūdu

Latvijā populārā pārtikas produktā atklātas bīstamas vielas: to lielā koncentrācija pārsteigusi pat zinātniekus

Lasīt citas ziņas

Cukurbiešu kultūras perspektīvas Laže saskatīja jau pirms Pirmā pasaules kara, būdams mācību praksē Poltavas guberņā. Panākt, lai pie šīs kultūras ķertos arī latviešu zemnieki un tiktu nodibināti pārstrādes uzņēmumi – tas kļuva par Lažes mūža misiju, pie kuras īstenošanas viņš, laužot aizspriedumus un pārvarot neveiksmes, ķērās 1922. gadā, kad sāka strādāt Zemkopības ministrijā. Pirmais Latvijas cukurs tapa 1926. gadā. Pēc Jelgavas, pēc tam Krustpils un Liepājas cukurfabriku uzbūvēšanas Laži sāka dēvēt par “Latvijas cukurrūpniecības tēvu”. Viņš līdz 1940. gadam strādāja par Jelgavas cukurfabrikas direktoru, reizē pildot Valsts cukura monopola pārvaldes priekšnieka pienākumus. Pirmskara Latvijā Jānis Laže atkārtoti – 1929. un 1936. gadā – apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.