1890. gada 13. maijā. Pirmā latviešu tēlniece 0
Pirms 130 gadiem Mālpils pagasta lauksaimnieka ģimenē piedzima pirmā profesionāli izglītotā latviešu tēlniece Marta Skulme (meitas uzvārdā Liepiņa), viena no mākslinieku Skulmju dinastijas pirmajām pārstāvēm, gleznotāja Oto Skulmes dzīvesbiedre.
Tēlniecību Skulme apguva pirms Pirmā pasaules kara un kara gados Rīgas, Kazaņas, Pēterburgas un Maskavas mākslas skolās.
Jāuzsver, ka tolaik arī profesionālo latviešu tēlnieku – vīriešu pulks bija pavisam neliels – kādas četras piecas personības.
Pēc atgriešanās Latvijā 1918. gadā jaunā tēlniece guva ievērību ar līdzdalību dažādās valsts līmeņa izstādēs; 1924. gadā piedalījās Brīvības pieminekļa metu konkursā un kopā ar konkurentu Kārli Zāli dalīja 1. un 2. godalgu. Kā zināms, žūrija tomēr deva priekšroku Zālem.
Jāatzīmē, ka Skulme arī bieži pārstāvēja Latvijas mākslu izstādēs ārzemēs un viņas darbus kā 20.–30. gados, tā padomju periodā iegādājās Valsts mākslas muzejs, tagadējais LNMM, tomēr tādu ir salīdzinoši maz, jo daudz kas palika “pamatīgā” materiālā – bronzā, granītā – neīstenots.
Sākotnēji Skulme strādājusi kubisma stilā (“Ģitārists” 1922), pēc tam pārgāja uz noapaļotiem, taču, kā rakstīja mākslas zinātnieki, “tektoniski stingriem” darbiem.
Pie tādiem pieskaitāma 1928. gadā tapusī “Vidzemniece”, kas visos laikos bijusi mākslinieces klasika, sava veida vizītkarte.
Tā kā ne vienmēr bija iespēja izpausties Skulmes iecienītajā monumentālajā stilā, bieži veidotas nelielas figurālas kompozīcijas, cilvēku galvas.
