Pirms 120 gadiem, 1893. gada 17. septembrī, Katlakalna pagastā piedzima Jānis Kalnbērziņš, pirmskara Latvijas komunistiskajā pagrīdē pazīstams arī ar segvārdu “Zaķis”.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

1940. gadā tieši viņam bija lemts kļūt par Latvijas kompartijas vadītāju, jo citi daudz prominentāki latviešu komunisti, kas savu dzīvi bija saistījuši ar PSRS, tobrīd jau bija nogalināti 30. gadu beigu staļiniskajās represijās. Kā Latvijas kompartijas centrālkomitejas 1. sekretārs Kalnbērziņš darbojās līdz 1959. gadam, kad pēc nacionālkomunistu sagrāves viņu no augstā amata atcēla. Viņš bez šaubām bija centīgs Maskavas norāžu izpildītājs, tomēr vēsturnieku ieskatā Kalnbērziņa darbību tā laika kontekstā nevar vērtēt kā absolūti negatīvu. “Viņš vienkārši pārāk labi zināja padomju elites spēles noteikumus – ko drīkst, ko nedrīkst, tādēļ pārāk bieži pārnodrošinājās,” norāda vēsturniece Daina Bleiere.