Pirms 120 gadiem, 1894. gada 7. aprīlī, Cīravas pagastā dzimis tēlnieks, viens no ievērojamākajiem sava amata meistariem Latvijā – Kārlis Zemdega, dzimtas uzvārdā Baumanis.

Lasītākie

Veselam

Eksperti atklāj 5 uztura bagātinātājus, kuri šoruden glābs tavu imunitāti: nē, sarakstā nav D vitamīna

Šāds skats vērojams ilgu laiku… Saeimas ārkārtas sēdē redzamā deputātu attieksme “izsit korķus”

Mūžībā devusies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja Inta Dimante

Lasīt citas ziņas

”Domātājs akmenī” – par viņu runāja laikabiedri. Zemdega ir daudzu pirmskara Latvijā tapušu pieminekļu autors. Tie bieži saistās ar neatkarības kara tematiku, kā, piemēram, “Koklētāja” Raunā, “Tālavas taurētājs” Rūjienā, Dobeles Atbrīvošanas piemineklis un tāpat iecerētais, bet tikai mūsdienās V. Titāna īstenotais “Koklētājs” Talsos. Padomju laikā šie pieminekļi tika vai nu noliegti kā ideoloģijai nepiederīgi, vai pat iznīcināti. Parasti par izcilāko Zemdegas darbu minēja 1935. gadā tapušo Raiņa kapa pieminekli Raiņa kapos Rīgā. Jau padomju laikos Mākslas akadēmijas profesors iecerēja arī Raiņa pieminekli Esplanādē, taču to pēc Zemdegas nāves akmenī cirta tēlnieki L. Blumbergs un A. Gulbis. Laikabiedri Zemdegu piemin kā intelektuālu un vispusīgu cilvēku, kurš arī studējis filozofiju un bijis centīgs dārzkopis.