Pirms 120 gadiem, 1895. gada 11. novembrī, laikraksta “Dienas Lapa” pielikumā tika publicēts dzejolis “Dziļākās domas”, ko Jānis Pliekšāns pirmo reizi parakstīja kā Jānis Rainis.

Lasītākie

Kļūdas, kas var maksāt ļoti dārgi! 14 lietas, ko nekad nedarīt, ja dzīvo viens

Kokteilis

Katram dzīvokļa vai mājas numuram līdzi nāk sava aura un “liktenis”. Noskaidro savējo!

VIDEO. Šausmu brīdis trasē: 19 gadus vecs olimpiskais favorīts paliek nekustīgs pēc smaga kritiena

Lasīt citas ziņas

Neilgi pirms tam, 1. novembrī, “Dienas Lapa” iespieda dzejoli “Aukstā dvēsele, lepnā dvēsele”. Bet tas vēl bija parakstīts ar “Jānis Reinis”. Kārlis Dziļleja apgalvo, ka pseidonīmu “Rainis”, kas lietuviski nozīmē “raibais”, dzejnieks esot ieraudzījis Latgalē uz kāda ceļa stabiņa. Viņam vārds iepaticies. Bet zīmīgais dzejolis, iekļauts 1903. gadā iznākušajā krājumā “Tālas noskaņas zilā vakarā” skan šādi: “Dziļākās domas/Smadzenes izvaid/Bezveida murgos, Kvēlošās jausmās;/ Domas tik plašas,/Tirdošas; smagas,/Itin kā liktens/Dzelžainā vara./Nekāda prieka/Domāt šīs domas,/Bēgtu – kur bēgsi?/Tver, glauž un samin.”