Pirms 120 gadiem, 1895. gada 11. novembrī, laikraksta “Dienas Lapa” pielikumā tika publicēts dzejolis “Dziļākās domas”, ko Jānis Pliekšāns pirmo reizi parakstīja kā Jānis Rainis.

Lasītākie

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro

“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē

Kokteilis

Astrologi atklāj katras zodiaka zīmes lāstu, no kura aizbēgt ir teju neiespējami

Lasīt citas ziņas

Neilgi pirms tam, 1. novembrī, “Dienas Lapa” iespieda dzejoli “Aukstā dvēsele, lepnā dvēsele”. Bet tas vēl bija parakstīts ar “Jānis Reinis”. Kārlis Dziļleja apgalvo, ka pseidonīmu “Rainis”, kas lietuviski nozīmē “raibais”, dzejnieks esot ieraudzījis Latgalē uz kāda ceļa stabiņa. Viņam vārds iepaticies. Bet zīmīgais dzejolis, iekļauts 1903. gadā iznākušajā krājumā “Tālas noskaņas zilā vakarā” skan šādi: “Dziļākās domas/Smadzenes izvaid/Bezveida murgos, Kvēlošās jausmās;/ Domas tik plašas,/Tirdošas; smagas,/Itin kā liktens/Dzelžainā vara./Nekāda prieka/Domāt šīs domas,/Bēgtu – kur bēgsi?/Tver, glauž un samin.”