1896. gada 10. maijā 0
Pirms 120 gadiem, 1896. gada 10. maijā, Krustpils apkaimē dzimis pirmskara Latvijā leģendārais svarcēlājs vidējā svarā Alberts Ozoliņš.
Savam laikam viņš bija unikāls, jo 16 reizes izcīnīja Latvijas meistara titulu, 50 reižu laboja Latvijas rekordus, bet 1923. gadā Rīgā uzstādīja pasaules rekordu pusvieglajā svarā raušanā ar kreiso un labo roku (ar katru pa 75 kg). Ozoliņš ieguva sudrabu 1922. gada pasaules meistarsacīkstēs svarcelšanā Tallinā un bronzu 1923. gadā meistarsacīkstēs Vīnē. Viņš pārstāvēja Latviju 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē, taču palika pēdējā, 25. vietā. Ar svarcelšanu Alberts Ozoliņš sāka nodarboties 15 gadu vecumā. Sākumā tas izpaudās lielāku ceļmalas akmeņu celšanā, vēlāk pats izgatavoja svaru stieni ar divpudu bumbām galos (1 puds ≈ 16 kg). Pirmā pasaules kara laikā viņš turpināja trenēties arī bēgļu gaitās Krievijā, tāpēc, 1920. gadā atgriezies Latvijā, konstatēja, ka te viņam lāgā nav pretinieku. Mūža nogalē Ozoliņš darbojās kā treneris un tiesnesis.
