Pirms 120 gadiem, 1896. gada 28. janvārī, Lielbritānijas Kentas grāfistes Īstpekemas ciemā tika izrakstīta automobilisma vēsturē pirmā soda kvīts par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

Veselam

Tiem, kas vēlas dzīvot ilgāk: 5 vienkārši ikdienas ieradumi, kas palēnina novecošanos

Lasīt citas ziņas

Pārkāpējs bija vietējais motorizētās braukšanas entuziasts Volters Arnolds, kuru policija pieķēra, traucoties apdzīvotā vietā ar ātrumu 13 km/h, kamēr atļautais šajā zonā bija 3,2 km/h. Kārtībnieks Arnolda braucamo apstādināja pēc pakaļdzīšanās ar velosipēdu. Piespriestais sods – 1 šiliņš jeb piektā daļa mārciņas. Ātrumu ārpus apdzīvotām vietām 1865. gada likums bija noteicis 6,4 km/h apmērā. Tomēr tehnikas progress tajā pašā 1896. gadā piespieda britu parlamentu paaugstināt ātrumu uz ceļiem līdz 23 km/h, kas atbilda “mežonīgam” zirgu vilktas karietes braukšanas ātrumam. Tikmēr 30. gados daudzviet pasaulē, arī Anglijā, ātruma ierobežojumi automašīnām vispār nepastāvēja. Jāatzīmē, ka gadījums ar Volteru Arnoldu ir ievērojamākais, kas jebkad Īstpekemā noticis.