Pirms 120 gadiem, 1896. gada 5. janvārī, Austrijas laikrakstā “Wiener Presse” pirmo reizi plašākai sabiedrībai tika pavēstīts par vācu zinātnieka Vilhelma Rentgena atklātu jaunu starojuma veidu – “X stariem”, kas nu pazīstami kā Rentgena stari.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

Draudi ir tuvu: Rietumu izlūkdienesti brīdina, kad pasaulē sāksies vēl viens karš

Lasīt citas ziņas

Jau iepriekšējā gada beigās Rentgens, eksperimentējot Vircburgas universitātē, bija atklājis dīvainu starojumu, kas spēj izlauzties cauri melnai papīra lapai. 1901. gadā fiziķis par savu veikumu saņēma Nobela balvu. Krievijas impērijā pirmie eksperimenti ar “X stariem” jau 1896. gadā notika Rīgas Politehniskajā institūtā. Sākumā nevienam nebija jausmas par starojuma kaitīgo un nāvējošo iedarbību lielās devās. 19. gadsimta beigās pētnieki eksperimentu laikā atkārtoti apstaroja savas plaukstas un rokas – rezultāts bija vēzis un amputācijas. Interesanti, ka jau 1897. gadā parādījās ideja, ka Rentgena starus varētu izmantot muitā ceļotāju bagāžas caurskatīšanai. Vajadzēja vēl daudzus gadu desmitus, lai tā kļūtu par ierastu praksi.