“Zaļumballē”. I. Zeberiņa karikatūra žurnālā “Svari”.

Pirms 120 gadiem laikraksts “Dienas Lapa” ievadrakstā sprieda: “Nav gandrīz ne pusgadsimts atpakaļ, kad latvietis nepazina nekādu citu izrīkojumu kā tikai dzīras (kuras tagad pārvērtušās par ballēm ar ielūgtiem viesiem); tad viņš pamazām sāka iepazīties ar kādām teātra izrādēm, kamēr beigu beigās plašos viļņos pārpludināja visu Latviju daždažādie “zaļumu” izrīkojumi, kuri draudēja aprīt it visus gara baudījumus. Un “zaļumi pie labas bufetes un krietnas ragu mūzikas” bija pa publikas prasījumiem un veikalu centieniem. (..) Arī izmanīgi krodzinieki caur tādiem visjaunākiem “modes” izrīkojumiem pildīja savas kabatas. Ar pareizi sarīkotiem un vadītiem zaļumu svētkiem varēja daudz ko panākt tautas izglītošanā, bet zaļumu svētki izvirta uz ļauno pusi un beigu beigās kļuva par visprastākām krogu ballēm, par galēju plūkšanās vietu. Pie šām neapskaužamām ballēm, ieskaitot arī “zaļumus”, un teātra izrādēm mēs nu esam apstājušies, vismaz šim brīžam neejam nekur tālāk. Par to nav ko brīnīties. Ja neievērojam iekšēju saturu, bet tikai ārēju veidu vien, tad arī mūsu izrīkojumu mācītāji nav nekur tālāk gājuši un tāpēc arī latvieši nekustas ne no vietas, nezinādami, uz kuru pusi griezties.”