Pirms 110 gadiem, 1905. gada 13. augustā, Norvēģijā notika balsstiesīgo pilsoņu referendums par personālūnijas saraušanu ar Zviedriju. 99,5% tajā izteicās par valsts neatkarību.

Lasītākie

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro

Mājas

5 lietas, kuras nedrīkst izsviest no mājokļa pat tad, kad tās nokalpojušas

“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē

Lasīt citas ziņas

Vairāk nekā desmit gadu ilgais, pakāpeniskais atdalīšanās process no Zviedrijas, par spīti tās karaļa Oskara II iebildēm, faktiski bija noslēdzies. Vēl atlika jautājums par nākamās Norvēģijas valsts iekārtu. “Rīgas Avīze” šajā sakarā atzīmēja: “Tikpat norvēģu valdība, kā arī tautas vairums esot tajās domās, ka Norvēģija izsludināma par brīvvalsti jeb republiku. Tomēr esot jābīstas, vai lielvalstis gribēs pielaist jaunas republikas nodibināšanos Eiropā. Varbūt taisni tagad, kur saticība starp dažām lielvalstīm nav nekāda lielā, norvēģiem tomēr izdodas nodibināt republiku, jo varētu notikties, ka pašas lielvalstis nespēj vienoties par kopējiem soļiem pret norvēģu tautas nodomu.” Tomēr norvēģu vairums, jau atkal referendumā, novembrī nobalsoja par konstitucionālu monarhiju.