Pirms 110 gadiem, 1905. gada 20. oktobrī, Viskrievijas politiskā streika dienās Rīgā, Grīziņkalnā uz mītiņu pulcējās 80 līdz 100 tūkstoši cilvēku.

Lasītākie

Ārsti brīdina: iecienītos un par veselīgiem uzskatītos produktos ir viela, kas var veicināt resnās zarnas vēzi. Kuri tie ir?

“Ne pirksts nav pakustināts.” Vēsturiskā restorāna “Sēnīte” atjaunošanai vāc līdzekļus, bet sabiedrība to vērtē ļoti pretrunīgi

TV24

“Ellē ir viens katls, kuru neapsargā – tur vārās latvieši!” Kāpēc Latvijā ir tā, kā ir, skaidro Zatlers

Lasīt citas ziņas

Tas bija kas Latvijas vēsturē agrāk nepieredzēts un netika pārspēts līdz atmodas laikam. Mītiņi Grīziņkalnā turpinājās līdz 22. oktobrim. Laikabiedrs, sociāldemokrāts Fēlikss Cielēns atceras, ka vienlaikus runāts no kādām 30 tribīnēm. Runāts latviski, krieviski un “žīdiski”. Orķestri spēlēja revolūcijas maršus un revolucionāras dziesmas. No latviešu sociāldemokrātu pulka oratoru rindās bija, piemēram, Miķelis Valters, Jānis Akuraters, Atis Ķeniņš. 1975. gadā 1905. gada revolucionārajiem notikumiem par godu Grīziņkalnā atklāja pieminekli, bet 1905. gada parka nosaukumu Grīziņkalns ieguva vēl 30. gados. Atzīmējams, ka arhitektu Gunāra Lūša-Grīnberga un Liliānas Kraukles un tēlnieka Valda Altberga veidotais piemineklis kalts no Staburaga klints šūnakmens.