1909. gada 19. septembrī. Restorāni bez ēdienkartēm latviešu valodā 0
Pirms 110 gadiem avīze “Dzimtenes Vēstnesis” par latviešu valodas nelietošanu Rīgas veikalos un restorānos: “Latviešu valodas respektēšanai veikalos bieži vien kaitē vācu valodas lietošana no pašas latviešu publikas puses.
Šajā ziņā grēko latviešu inteliģences aprindas, kurās vācu valoda vēl tagad nereti ir mājas valoda, bet it sevišķi šo aprindu dāmas. Skaistu priekšzīmi nacionālās apziņas ziņā rāda polietes. (..)
Vai kāds redzējis Rīgas restorānos latvisku galda karti? Nē. Vēl vairāk, nāk priekšā, ka, latviski uzrunājot, sulainis atbild vāciski vai arī sakropļotā latviešu valodā, taisni tāpat, kā pilsētas iestāžu personāls.
Ir nu arī gan tādi apmeklētāji, kuri savā starpā sarunājas latviski, bet ar sulaini principā vāciski. No otras puses, protams, vienmēr vēl sastapsim restorānos un dārzos arī tādus apmeklētājus, kuri visai baidās no tam, ka tikai latviešu valodas skaņas nenokļūst cittautiešu ausīs. (..)
Beidzot nevaru atstāt nepieminējis, ka telefona tīkla centrāle neatzīst latviešu valodu un latviski pieprasot, nesavieno aparātus. Caur šādu rīcību latviešu publikai rodas visai saprotamas neērtības.
Tamdēļ jāvēlas, ka telefona sabiedrība novērstu minēto trūkumu pilsētas telefonu satiksmē, nevēlēdamās uzņemties latviešu publikas pamatoto pārmetumu par nevērību un necienību pret latviešu valodu.” Jāpiebilst, ka 1897. gadā latviešu Rīgā bija 42%, bet minētā raksta tapšanas brīdī tam bija jābūt vēl lielākam.
