1909. gada 24. maijā. Latviešu literatūras padomiskotājs 0
Pirms 110 gadiem dzelzceļnieka ģimenē Tihvinā pie Vologdas piedzima latviešu literatūras galvenais padomiskotājs 1940./41. gadā un pēckara gados literāts Jānis Niedre.
Literatūrzinātnieki šim cilvēkam iedala nozīmīgu vietu latviešu literatūras postīšanā padomju okupācijas gados.
Niedre uzauga Latgalē, pēc vidusskolas beigšanas uzsāka studijas Rīgā, kur ķērās pie literāriem mēģinājumiem, taču īpašu ievērību neguva. 1934. gadā viņš iestājās nelegālajā kompartijā, sāka pagrīdes darbību, par ko ulmaņlaikos vairākus gadus pavadīja cietumā.
Kā uzticamu kadru padomju okupācijas režīms 1940. gadā Niedri nozīmēja par Preses un biedrību departamenta direktoru, bet 9. augustā – par Iekšlietu ministrijas Galvenās literatūras pārvaldes (“Glavļita”) priekšnieku. Pārvaldes uzdevums bija “pārzināt un kontrolēt pēc satura” jebkurus iespieddarbus.
Augusta beigās ar Niedres ziņu notika “nederīgo”, “kaitīgo” un “laikmetam neatbilstošo” grāmatu izņemšana no skolām, bibliotēkām un apgrozības. Paralēli šiem pienākumiem ‘’latviešu padomju’’ literatūras veidotājs darbojās kā “Tautas saeimas”, tad Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts.
Pēc “Glavļita” viņu iecēla par Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes (VAPP) priekšnieku un Latvijas PSR Rakstnieku savienības orgkomitejas priekšsēdētāju. Pēckara gados Niedre ieņēma dažādus amatus, kas saistījās ar rakstniecības, folkloristikas, filoloģijas jomas uzraudzīšanu.
Viņš guva bēdīgu slavu, paziņojot, ka tādi kā Kārlis Ieviņš, Ādolfs Erss, Kārlis Skalbe un Jānis Jaunsudrabiņš būtu ‘’nošaujami ar mantas konfiskāciju’’. 70. gados Rakstnieku savienībā literāti vairījušies sēdēt blakus Niedrem.
