1909. gada 9. oktobrī. Baltijas pārkrievošanas plāni 3
Pirms 110 gadiem “Rīgas Avīze” ziņoja par Maskavā notikušo krievu monarhistu kongresu, kurā aktualizēta doma par pastiprinātu Baltijas guberņu kolonizēšanu ar krievu kolonistu palīdzību: “Kā zināms, kādu laiku atpakaļ arī ministru priekšnieks Stolipins izteicies priekš tam, ka krievu elements Baltijas guberņās būtu jāstiprina caur krievu kolonistu ievešanu, piemēram, izdalot krievu kolonistiem kroņa muižas Baltijas guberņās.
Tomēr šai ziņā nekas praktiski nav ticis darīts, un arī tik drīz nav sagaidāms, tādēļ ka krievu kolonistu strāvas atgriešana uz rietumiem būtu mākslīga un uzliktu valsts lādei lielu nastu.
Baltijas guberņās zemkopis ar sekmi var eksistēt tikai ar tā sauktās intensīvās saimniekošanas palīdzību, lietojot kapitālu un augstākās lauksaimniecības zināšanas, turpretim krievu zemkopji ar tādu saimniekošanu nav apraduši un šai ziņā ar Baltijas zemkopjiem nespēj konkurēt. Viņu eksistence Baltijas guberņās tādēļ prasītu pastāvīgus pabalstus no valsts lādes. (..) Teorijā visi valdības vīri pilnīgi piekrīt minētam krievu kolonizācijas projektam, bet viņa praktisku realizēšanu šimbrīžam atliks uz kādu vēlāku laiku, kad valsts lāde būs mazāk apgrūtināta.”
Runas par Baltijas krieviskošanas nepieciešamību impērijas vadības aprindās kļuva īpaši skaļas pēc 1905. gada revolūcijas, kuras dēļ Pēterburgā un Maskavā vairojās šaubas par “nomaļu tautu” lojalitāti.
