1912. gada 13. janvāris 0
Pirms 100 gadiem termometra stabiņš Rīgā rādīja -17 oC. “Aukstam laikam iestājoties, uz ielām iesāka dedzināt ugunskurus,” nākamajā dienā ziņoja laikraksts “Latvija”.
Ugunskurus rīkoja pie policistu posteņiem ielu krustojumos. Tur salā apsildīties varēja gan gorodovojs, gan gājēji, ormaņi un citi, kas savās gaitās atradās uz ielas. Eiropā tā bija viena no aukstākajām ziemām 200 gadu laikā. Latvijas laukos aizsala pat akas, bet Rīgā un tās priekšpilsētās – artēziskās akas. Sabojājās arī pilsētas ūdensvads. “Augšējos stāvos ūdeņa trūkst pavisam jau no decembra vidus. Sabojāto ūdensvadu izlabošot tikai pavasar,” janvāra vidū stāstīja avīzes. Pagrabos apsala kartupeļi, kas vēlāk ievērojami cēla tupeņu cenas. Toties, Daugavai aizsalstot, Rīgā atklāja kājnieku ceļu pāri upei uz Āgenskalnu. Drošības labad uz grubuļainā ledus lika koka laipas. Daugavmalā pie tiltiem ierīkoja vairākas “sniega kausētavas.” Bija izrēķināts, ka savākto sniegu lētāk izkausēt un ūdeni liet Daugavā, nekā vest ārpus pilsētas.
