Pirms 100 gadiem, 1912. gada 24. jūlijā, avīze “Latvija” ziņo: “Basteja kalnu no bulvaru puses patlaban nostiprina ar šūnu un kaltiem zviedru akmeņiem.

Lasītākie

Kokteilis

Gaišreģe Vanga biedējoši precīzi pareģojusi, kas notiks ar Donaldu Trampu

Laimēja 167 miljonus un pēc dienas jau zaudēja visu – kas notika ar loterijas uzvarētāju?

Nikns Putins negaidīti ierodas Minskā: ko Lukašenko sastrādājis?

Lasīt citas ziņas

Veco nostiprinājumu, kas nebija tik glīts un vietām jau izjucis, nojauc.” Bastejkalnu, kas veidojās 19. gadsimta otrajā pusē, izmantojot nojaucamo Rīgas vaļņu zemi, atkārtoti nostiprināja 1951. gadā ar Saulkalnes dolomīta blokiem. Pašreizējo izskatu kalns lielā mērā ieguva 70. gados, kamēr apstādījumi tapa jau 19. gadsimta 80. gados slavenā dārzu arhitekta Georga Kufalta vadībā.