Pirms 100 gadiem, 1912. gada 24. jūlijā, avīze “Latvija” ziņo: “Basteja kalnu no bulvaru puses patlaban nostiprina ar šūnu un kaltiem zviedru akmeņiem.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Veco nostiprinājumu, kas nebija tik glīts un vietām jau izjucis, nojauc.” Bastejkalnu, kas veidojās 19. gadsimta otrajā pusē, izmantojot nojaucamo Rīgas vaļņu zemi, atkārtoti nostiprināja 1951. gadā ar Saulkalnes dolomīta blokiem. Pašreizējo izskatu kalns lielā mērā ieguva 70. gados, kamēr apstādījumi tapa jau 19. gadsimta 80. gados slavenā dārzu arhitekta Georga Kufalta vadībā.