Pirms 100 gadiem, 1913.gada 10. decembrī, avīze ”Latvija” rakstīja: ”Latvijas zemkopjiem jāpiegriež nopietnāka ievērība cementa un smilšu betonam.

Lasītākie

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

TV24

“Neviens nevarēja saprast, kas tas par ieroci!” Slaidiņš atklāj interesantu incidentu “Zapad 2025” laikā

Lasīt citas ziņas

Jau tagadējos laikus sauc par dzelzsbetona laikmetu. Ārzemēs viņš valda pilnīgi, un, bez šaubām, vistuvākā nākotnē viņš atnāks arī pie mums. Tādēļ latvju zemkopim vajadzētu sagatavoties, lai tas viņu nepārsteigtu pusmiegā. Viņam laikus jāiepazīstas ar betona materiāliem un apstrādāšanas paņēmieniem tikpat labi, kā viņš pazīst tagadējos būvmateriālus – kokus, akmeņus, ķieģeļus, kaļķus mālus. Jau pagātnei pieder laiki, kad tik daži mūrnieki prata cementa lietošanas noslēpumu, jo viņu mūri turējās.” Betons 20. gadsimtā bija moderns jaunievedums, kurā kokmateriālu cenu pieauguma apstākļos saskatīja nesalīdzināmi ilgmūžīgāku un lētāku materiālu sienām, žogu stabiem un jumta klājumiem. Minētajā rakstā uzsvērts, ka arī lopu ēdināmās un dzirdināmās siles daudz izdevīgāk esot izliet no betona.