1913. gada 10. decembrī 0
Pirms 100 gadiem, 1913.gada 10. decembrī, avīze ”Latvija” rakstīja: ”Latvijas zemkopjiem jāpiegriež nopietnāka ievērība cementa un smilšu betonam.
Jau tagadējos laikus sauc par dzelzsbetona laikmetu. Ārzemēs viņš valda pilnīgi, un, bez šaubām, vistuvākā nākotnē viņš atnāks arī pie mums. Tādēļ latvju zemkopim vajadzētu sagatavoties, lai tas viņu nepārsteigtu pusmiegā. Viņam laikus jāiepazīstas ar betona materiāliem un apstrādāšanas paņēmieniem tikpat labi, kā viņš pazīst tagadējos būvmateriālus – kokus, akmeņus, ķieģeļus, kaļķus mālus. Jau pagātnei pieder laiki, kad tik daži mūrnieki prata cementa lietošanas noslēpumu, jo viņu mūri turējās.” Betons 20. gadsimtā bija moderns jaunievedums, kurā kokmateriālu cenu pieauguma apstākļos saskatīja nesalīdzināmi ilgmūžīgāku un lētāku materiālu sienām, žogu stabiem un jumta klājumiem. Minētajā rakstā uzsvērts, ka arī lopu ēdināmās un dzirdināmās siles daudz izdevīgāk esot izliet no betona.
