1913. gada 18. aprīlī 0
Pirms 100 gadiem, 1913. gada 18. aprīlī, avīze ”Latvija” ziņoja, ka Bavārija Eiropas dzelzceļu lietu konferencē Minhenē iesniegusi priekšlikumu vilcienu vagonos ielaist tikai tās dāmas, kuru cepuru adatu uzgaļi ir īpaši aizsargāti, lai tie nesavainotu citus pasažierus.
Tas nebija joks, bet 20. gadsimta sākumā patiesi nopietna drošības problēma sabiedriskās vietās. Dažādu materiālu, tajā skaitā zelta un sudraba, cepuru adatas dāmas lietoja kopš 19. gadsimta beigām, lai piestiprinātu greznās un lielās cepures pie matiem. Adatas varēja sasniegt 30 cm garumu. Tikai dažas dienas pēc iepriekš minētās ziņas publicēšanas Liepājas Sv. Annas baznīcā svētdienas dievkalpojuma laikā kāda jaunkundze ar savas cepures adatu netīšām iedūra kādam zēnam tieši acī, tā ka ārstiem nācās bažīties par cietušā redzes spējām nākotnē. Šī notikuma ietekmē mācītājs Zanders jutās spiests vērsties pret cepuru adatām pat no baznīcas kanceles.
