Pirms 100 gadiem, 1913. gada 27. augustā, Madonas apriņķa Lazdonas pagastā piedzima viens no ievērojamākajiem pagājušā gadsimta latviešu arheologiem Jānis Graudonis.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Viņa vārds lielā mērā saistās ar Turaidas un Siguldas arheoloģisko izpēti, Turaidas pils atjaunošanu. Šīm jomām vēsturnieks kopumā ziedojis 25 mūža gadus. Kolēģu aprindās bijušajam ulmaņlaiku vēstures skolotājam Graudonim bija nacionāli noskaņota, cik nu tas padomju laikā bija iespējams, vēsturnieka slava. Kā atceras arheologs Ēvalds Mugurēvičs, tās dēļ 60. gados nelabvēļi kavēja doktora grāda piešķiršanu. Bija aizrādījumi uz “J. Graudoņa pretpadomju darbību vācu okupācijas laikā”. Tas, ko padomju laikos traktēja kā “nacionālismu”, drīzāk bija arheologa pārliecība, ka tautai jāzina sava pagātne, lai varētu saprast, kurp iet tālāk, un ka nevar būt vienalga, kas šajā zemē noticis.