Pirms 100 gadiem, 1913. gada 8. janvārī, avīzē “Latvija” bija ievietota korespondence no Džūkstes: “Pirmais kinematogrāfs uz laukiem. Pāris uzņēmēju še nodibinājuši kinematogrāfu, kurš jau laikam šinīs dienās sāks darboties.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Gadsimtiem rūpīgi glabāts noslēpums: ko par tevi atklāj tava dzimšanas mēneša akmens

Kokteilis

Noslēpumi, ko atklāj cipari: atklāj, ko par tavu raksturu un likteni stāsta dzimšanas gada pēdējais cipars

Lasīt citas ziņas

Vairāk reiz jau laikrakstos aizrādīts uz tiem sliktiem iespaidiem, kādus kinematogrāfs var atstāt sevišķi uz jaunatni un nepieaugušajiem. Lauku publika šo iespaidu uzņemšanas ziņā daudz jūtīgāka un viņu daudz vieglāk samaitāt ar dažādām sensācijām, resp., skatiem no lielpilsētu dzīves, lubu romāniem utt. Taču jācer, ka inteliģentie uzņēmēji neizies tikai uz savas kabatas pildīšanu, bet parūpēsies par krietnas lauku publikai piemērotas programmas izvēli.” Kino tolaik jau bija atzīts izklaides veids, lai arī kinozāles vēl atradās tikai lielākajās pilsētās un to nebija daudz. Tā Rīgā 1909. gadā bijušas 15 kino demonstrēšanas vietas.