Pirms 100 gadiem, 1913. gada 8. janvārī, avīzē “Latvija” bija ievietota korespondence no Džūkstes: “Pirmais kinematogrāfs uz laukiem. Pāris uzņēmēju še nodibinājuši kinematogrāfu, kurš jau laikam šinīs dienās sāks darboties.

Lasītākie

Mājas

Māju apsēdušas peles? 15 smaržas, kuras šie grauzēji vienkārši nespēj paciest

Kokteilis

Īpaša enerģija: 4 dzimšanas datumi, kas sevī ietver gudrību no iepriekšējām dzīvēm

Paciente ar sūdzībām par galvassāpēm vēršas vairākās slimnīcās, taču pretī saņem vien nievājošu attieksmi – kā vēlāk izrādās, viņai diagnosticēta nopietna slimība

Lasīt citas ziņas

Vairāk reiz jau laikrakstos aizrādīts uz tiem sliktiem iespaidiem, kādus kinematogrāfs var atstāt sevišķi uz jaunatni un nepieaugušajiem. Lauku publika šo iespaidu uzņemšanas ziņā daudz jūtīgāka un viņu daudz vieglāk samaitāt ar dažādām sensācijām, resp., skatiem no lielpilsētu dzīves, lubu romāniem utt. Taču jācer, ka inteliģentie uzņēmēji neizies tikai uz savas kabatas pildīšanu, bet parūpēsies par krietnas lauku publikai piemērotas programmas izvēli.” Kino tolaik jau bija atzīts izklaides veids, lai arī kinozāles vēl atradās tikai lielākajās pilsētās un to nebija daudz. Tā Rīgā 1909. gadā bijušas 15 kino demonstrēšanas vietas.