Pirms 100 gadiem, 1914. gada 11. februārī, anonīms autors konservatīvajā “Rīgas Avīzē” rakstīja:

Lasītākie

Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna

Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ 22

Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80

Lasīt citas ziņas

“Pagājušā gada beigās, staigādams pa Pēterburgas ielām, redzēju savādus cilvēkus: dažiem deguns apzeltīts, dažiem ūsas vienā pusē nodzītas, citiem atkal vaigi un piere norakstīti ar noslēpumainiem rakstiem vai nokrāsoti kādiem plankumiem. Drīz vien dabūju zināt, tie esot futūristi. (..) Biju arī viņu gleznu izstādē. Tur tās pat šausmas un nejēdzības. Krāsu plankumi – vairāk nekas – ne kam saprotami, ne tīkami.” Raksta autora spriedums: futūristi ir “savos estētiskos sajēgumos pilnīgi sajukuši cilvēki, vārdu sakot – tipiskākie izvirtuļi”. Futūrisms kā agresīva, provocējoša, uz pārmaiņām un veco priekšstatu laušanu, revolūciju mudinoša kustība mākslā radās 1909. gadā Itālijā un bija visai populāra arī Krievijā. Futūrisma sekotājs bija krievu dzejnieks Vladimirs Majakov­skis, un šis virziens ietekmējis arī Aleksandru Čaku un gleznotāju Niklāvu Strunki.