1914. gada 13. novembrī 0
Pirms 100 gadiem, 1914. gada 13. novembrī, laikraksti Latvijas teritorijā turpināja ziņot par Vācijas, Austrijas, Turcijas pavalstnieku brīvprātīgu izceļošanu vai arestiem un deportācijām no Rīgas un Baltijas guberņām.
Jau drīz pēc kara sākuma arestēja un ieslodzīja cietumā alusdarītavas ”Waldschlösschen” (”Aldaris”) direktoru, austrieti. Novembra vidū bija skaidrs, ka no Rīgas vien uz Iekškrieviju izsūtāmi kādi 3500 cilvēki, pārsvarā vācieši. Realitātē gan deportēto skaits bija mazāks. Vispirms vāciešus izraidīja no Kurzemes pilsētām. Rudenī Centrālcietumā atradās ap pustūkstoti vāciešu un turku. Viņus grupās sūtīja uz Krieviju. ”Jaunākās Ziņas” šajā dienā vēstīja: ”Rīgā atļauts palikt čehu tautības iedzīvotājiem, ja tie arī būtu Austrijas pavalstnieki. Tāpat atļauts palikt Rīgā puisēniem, kas nav sasnieguši 14 gadu. Vācijas un Austrijas pavalstniecībā esošos vīriešus, no 18 līdz 45 gadu vecus, uzskatīs par kara gūstekņiem un izsūtīs uz Astrahaņas guberņu. Līdz šai dienai izņemtas atļaujas izceļošanai uz ārzemēm pāri par 500.” Avīze turpat piemetināja, ka nupat no Rīgas izsūtīts kinoteātra ”Star” īpašnieks, Turcijas pavalstnieks.
