Pirms 100 gadiem, 1915. gada 12. februārī, gubernatora vietas izpildītājs Podoļinskis Rīgas un Rīgas apriņķa iedzīvotājiem pasludināja “obligātoriskos noteikumus”, kuru pirmais punkts vēstīja: “Aizliegts izlietot zaldātu zābakiem derīgu ādu priekš kaut kādiem citiem apaviem vai priekšmetiem privātai pārdošanai”.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Lasīt citas ziņas

Karavīru zābakiem domāto ādu aizliedza uzpirkt privātpersonām un uzņēmumiem, ja vien tiem nebija īpašu pilnvaru. Tāpat zābakiem derīgās ādas tika aizliegts dot un ņemt ķīlā. Par šo noteikumu pārkāpumu draudēja naudassods vai ieslodzījums cietumā līdz trim mēnešiem. Āda apaviem bija tikai viena no lietām, kā trūkumu Krievijas impērijas iedzīvotāji sāka izjust, kaut kopš kara sākuma nebija pagājis pat gads. Rīgā un citviet asi trūka akmeņogļu un izejvielu rūpnīcām, bija ieviesti dažādi ierobežojumi pārtikas tirgošanai, saira līdzšinējā apgādes sistēma. Tas viss apliecināja impērijas ekonomisko un administratīvo negatavību karam.