Pirms 100 gadiem, 1915. gada 16. septembrī, “Rīgas Ziņas” vēstīja: “Pie Oelriha petrolejas noliktavas, kas atrodas Kaļķu un Kungu un Kaļķu un Mazās Monētu ielas stūrī, vakar saplūda milzīgs ļaužu pulks pēc petrolejas, tā ka bija pilnīgi pārpildītas Kungu, Pēterbaznīcas, Lielā un Mazā Monētu ielas un pat Kaļķu iela.

Lasītākie

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro

“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē

Mājas

5 lietas, kuras nedrīkst izsviest no mājokļa pat tad, kad tās nokalpojušas

Lasīt citas ziņas

Kārtības uzturēšanai bija izsūtīti divi kārtībnieki, kas darbojās vienos sviedros ar ļaužu izkliedēšanu, bet bez sekmēm. Ļaudis plūda kā biezs mākonis. Spaidīšanās, grūstīšanās bija tik ārkārtēja, ka vecākas sieviņas un meitenes tika saspiestas līdz vaimanām un raudām. Beigās izsauca policijas pristavu, un pati publika pārliecināja to, ka Oelrihs jāpiespiež slēgt savu noliktavu un izsūtīt petroleju mucām pa veikaliem pārdošanai.” Petroleju plaši izmantoja gan apgaismes lampām, gan plītiņām un prīmusiem, uz kā gatavoja ēdienu. Kara apstākļos Rīgā un arī Latvijā petrolejas sāka trūkt, bet mazumtirdzniecības cenas strauji cēlās.