Pirms 100 gadiem, 1915. gada 20. jūlijā, avīze “Jaunākās Ziņas” publicēja īsu paziņojumu: “Ja izrādīsies, ka no mums neatkarīgiem iemesliem “Jaunāko Ziņu” izdošana Rīgā nebūs iespējama, tad tā tiks turpināta Petrogradā.”

Lasītākie

Veselam

11 lietas, ko ievērot ikdienā, lai par 50% samazinātu risku saslimt ar vēzi

“Tos nevar nepamanīt!” Krievijas televīzija ziņo, ka helikopters, kurā atradies Putins, nonācis Ukrainas dronu uzbrukuma epicentrā

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Lasīt citas ziņas

Ar vācu tuvošanos Rīgai un rūpniecības uzņēmumu steidzīgo evakuāciju saistītais, panikai tuvais cara varas iestāžu noskaņojums bija skāris arī avīzes. Kaut rīkojums par kara rūpniecībā izmantojamo metālu aizvešanu neattiecās uz tipogrāfiju svina klišejām, laikrakstu redakcijas viena pēc otras vai nu pārtrauca darbību pavisam, vai evakuējās. Jūlija beigās izdošanu pārtrauca “Rīgas Avīze”, tad “Latvija”. Augustā uz mēnesi apklusa “Jaunā Dienas Lapa”, kas sāka iznākt Petrogradā. “Dzimtenes Vēstnesis” pārcēlās uz Pleskavu. Šādā situācijā savu augšupeju sāka “Jaunākās Ziņas”, kas ne vien palika Rīgā, bet pat paplašināja korespondentu loku.