Pirms 100 gadiem, 1915. gada 22. decembrī, “Jaunākās Ziņas” vēstīja par Rīgā notikušo zvejnieku delegātu sapulci, kurā spriests, ko darīt no Kurzemes Pirmā pasaules kara dēļ atbēgušajiem zvejniekiem un viņu līdzbiedriem Rīgas jūrmalā un tuvējos zvejniekciemos: “Karš izpostījis visu un zvejnieku posts esot lielāks, nekā to vispār var iedomāties.”

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

Draudi ir tuvu: Rietumu izlūkdienesti brīdina, kad pasaulē sāksies vēl viens karš

Lasīt citas ziņas

Nespējot vairs nodarboties ar agrāko rūpalu, daudzi cieta badu, bet daži naudīgākie pārcēlās uz Narvu, Arhangeļsku un Astrahaņu cerībā atsākt zvejošanu svešās jūrās. Sapulcē tika cilāts jautājums par pārcelšanos uz Somiju, “bet tur grūti atrast dzīvokļus un arī paši somi neesot visai viesmīlīgi”. Par labāku atzina Lādogas ezera Krievijas krastu – tur daudzus vietējos iesauca armijā un zvejotāju trūka. Daudzi tomēr izteicās pret aizceļošanu, jo cerēja, ka situācija frontē mainīsies un jau pavasarī varēs atgriezties mājās.