Pirms 100 gadiem, 1915. gada 22. decembrī, “Jaunākās Ziņas” vēstīja par Rīgā notikušo zvejnieku delegātu sapulci, kurā spriests, ko darīt no Kurzemes Pirmā pasaules kara dēļ atbēgušajiem zvejniekiem un viņu līdzbiedriem Rīgas jūrmalā un tuvējos zvejniekciemos: “Karš izpostījis visu un zvejnieku posts esot lielāks, nekā to vispār var iedomāties.”

Lasītākie

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un LLU lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 68

4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7

Lasīt citas ziņas

Nespējot vairs nodarboties ar agrāko rūpalu, daudzi cieta badu, bet daži naudīgākie pārcēlās uz Narvu, Arhangeļsku un Astrahaņu cerībā atsākt zvejošanu svešās jūrās. Sapulcē tika cilāts jautājums par pārcelšanos uz Somiju, “bet tur grūti atrast dzīvokļus un arī paši somi neesot visai viesmīlīgi”. Par labāku atzina Lādogas ezera Krievijas krastu – tur daudzus vietējos iesauca armijā un zvejotāju trūka. Daudzi tomēr izteicās pret aizceļošanu, jo cerēja, ka situācija frontē mainīsies un jau pavasarī varēs atgriezties mājās.