Pirms 100 gadiem, 1915. gada 23. jūlijā, Rīgā, par kuru Krievijas armijas virspavēlniecība baiļojās, ka tā var drīz krist vācu rokās, pilnā sparā ritēja visu kara rūpniecībā izmantojamo krāsaino metālu kraušana vagonos un kuģos.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Putina nākamais mērķis: militārais eksperts atklāj, kur ienaidnieks plāno ofensīvu 2

Lasīt citas ziņas

Evakuācija attiecās arī uz bronzas pieminekļiem un baznīcu zvaniem. “Barklaja de Tolli pieminekli noņem, lai tas nekristu karam par upuri,” šajā dienā lakoniski vēstīja avīze “Latvija”. Sagatavošanā bija Pētera I piemineklis Aleksandra (Brīvības) bulvārī un Johana Gotfrīda Herdera biste pie Doma baznīcas. Jāizved bija teju viss, kas darināts no vara, zelta, sudraba, alumīnija, alvas, pat jumta skārds, nemaz nerunājot par rūpniecībā izmantojamajām tērauda šķirnēm. Pētera I piemineklis nogrima līdz ar torpedēto kuģi. Lai arī 1934. gadā to izcēla un Rīga pieminekli atpirka, “cars” goda vietā neatgriezās, dodot savu vietu Brīvības piemineklim.