Pirms 100 gadiem, 1915. gada 24. augustā, laikraksti ziņoja, ka vācu uzbrukums pie Jaunjelgavas pirmo reizi sasniedzis Daugavu, taču upi forsēt ienaidnieks nav  mēģinājis.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Lasīt citas ziņas

“Ievērojot visu to, Jaunjelgavas rajonā mūsu spēki arī pārgājuši no Daugavas kreisā krasta uz labo, tas ir, aizsargā tagad Daugavu pasīvi,” vēstīja “Jaunākās Ziņas”. Daugava vēl nebija kļuvusi par Latviju sašķeļošu vācu – krievu frontes līniju, viss kreisais krasts vēl nebija vācu rokās. Tas notika vēlāk – septembrī. Taču “Jaunāko Ziņu” kara apskatnieks jau paredzēja to, kas gaidīja zemi tuvākajos pāris gados. “Cīņas dēļ Daugavas pie zināmiem apstākļiem, ja vācieši nedabū lielus pastiprinājumus, var pieņemt ilgstošu raksturu.” Tobrīd vēl notika sadursmes kreisajā krastā pie Lindes muižas, un pat vilciens uz Krustpili brauca pēc saraksta. Tomēr lauksaimnieki Lielvārdē jau pameta mājas pie upes, jo tā solījās būt nākamā frontes josla.