Pirms 100 gadiem, 1915. gada 24. augustā, laikraksti ziņoja, ka vācu uzbrukums pie Jaunjelgavas pirmo reizi sasniedzis Daugavu, taču upi forsēt ienaidnieks nav  mēģinājis.

Lasītākie

Veselam

11 lietas, ko ievērot ikdienā, lai par 50% samazinātu risku saslimt ar vēzi

“Buferzona gandrīz visai Ukrainai” – Medvedevs paziņo to, ko pat Putins līdz šim noklusēja

“Tos nevar nepamanīt!” Krievijas televīzija ziņo, ka helikopters, kurā atradies Putins, nonācis Ukrainas dronu uzbrukuma epicentrā

Lasīt citas ziņas

“Ievērojot visu to, Jaunjelgavas rajonā mūsu spēki arī pārgājuši no Daugavas kreisā krasta uz labo, tas ir, aizsargā tagad Daugavu pasīvi,” vēstīja “Jaunākās Ziņas”. Daugava vēl nebija kļuvusi par Latviju sašķeļošu vācu – krievu frontes līniju, viss kreisais krasts vēl nebija vācu rokās. Tas notika vēlāk – septembrī. Taču “Jaunāko Ziņu” kara apskatnieks jau paredzēja to, kas gaidīja zemi tuvākajos pāris gados. “Cīņas dēļ Daugavas pie zināmiem apstākļiem, ja vācieši nedabū lielus pastiprinājumus, var pieņemt ilgstošu raksturu.” Tobrīd vēl notika sadursmes kreisajā krastā pie Lindes muižas, un pat vilciens uz Krustpili brauca pēc saraksta. Tomēr lauksaimnieki Lielvārdē jau pameta mājas pie upes, jo tā solījās būt nākamā frontes josla.